Pensiju plānu trekeris uz 31.12.2020
Šis atskats uz Latvijas un Igaunijas pensiju II plāniem, kuru sastāvā var atrast uzņēmumu akcijas no Baltijas biržas. Uz raksta brīdi Lietuvas dati bija pieejami tikai par 2020. gada 1. pusgadu un ņemot vērā Ignitis IPO otrajā pusgadā, tad nebūs pareizi iekļaut Lietuvas pensiju II plānus apkopojumā, jo dati nebūs precīzi.
Tabulā zemāk (fails lielākai bildei) ir saraksts ar Baltijas uzņēmumu akcijām, kuras ir iekļautas kādā no Latvijas un Igaunijas II pensiju plāna pārvaldnieku portfeļos. Tabulā atrodami 22 uzņēmumi, sākot ar Nordecon (EUR 72.832, tikai EE) un Tallinna Sadam (EUR 34.8m). Latvijas II pensiju plānu pārvaldnieku portfeļos Baltijas uzņēmumu akcijas uz 2020. gada beigām bija nepilni EUR 33m, no kuriem gandrīz EUR 24m ir Swedbanka pārvaldībā. Igaunijā kopējā vērtība bija EUR 97.4m, bet līdera lomu ieņem LHV Group ar EUR 44.5m
31_12_2020_pension_funds__3_.png
*Citadele dati par 2020.gada 1. pusgadu
Nākamā tabula parāda kopējo EE un LV vērtības katrai akcijai. Šeit redzams, ka Igaunijas Tallinna Sadam (osta) ir vispieprasītais uzņēmums ar vērtību nepilnu EUR 35m apjomā. Lai būtu labāks priekšstats cik daudz tas ir no visa uzņēmuma vērtības, tad aplūkojam nākamo rindiņu % of All, jeb % no visām akcijām. Tallinna Sadam gadījumā tie ir 7% no visām pieejamām akcijā. Bet ņemot vērā, ka praktiski visām akcijām tā saucamais Free Float (kur tiek atskaitīti tādi "insaideri" un lielie īpašnieki kā Tallinna Sadam gadījumā Ekonomikas ministrija) ir mazāks, tad sanāk, ka Tallinna Sadam vērtība Baltijas II pensiju plānos sastādīja 22% no kopējā free float.
Interesanti, ka vietējais Latvijas Hansamatrix šīs attiecības bija 19% no kopējā un 60% no free float.
Pēdējā trešā tabula ir apkopojums, kurā ietveru Baltijas uzņēmumu akcijas, ar kurām iepazināmies iepriekšējās tabulās un noskaidroju kāds ir proporcionāls sadalījums, jeb no visas vērtības, kas ir Baltijas uzņēmumu akcijās, kā tā sadalās starp uzņēmumiem.
Kā jau uzzinājām iepriekš, tad Tallinna Sadam pēc vērtības ir līderis un īpatsvars sastāda 27%, tam seko Ignitis grupe 18%, Tallinna Kaubamaja 16% un Tallink Grupp 10% un piecinieku noslēdz Olainfarm ar 7%. Pirmā piecinieka īpatsvars pret visu Baltijas akciju vērtību sastāda 78%.
Kopsvailkums un atziņas:
*Arī Baltijas pensiju plānu II līmeņos ir ieguldījumi Baltija uzņēmumu akcijās un viskatīvāk to dara Igaunijas banka LHV Group.
*Lielākais kopējais ieguldījums(vērtība) ir Tallinna Sadam uzņēmuma akcijām, bet Hansamatrix proporcionāli pret uzņēmuma vērtību ir lielākais ieguldījums.
*Olainfarm ir starp 5 populārākajām Baltijas uzņēmumu akcijām, ko izvēlējušies Baltijas II pensiju plānu pārvaldnieki
*Šeit neaplūkoju cik mazs ir Baltijas uzņēmumu akciju īpatsvars kopumā no visu šo pārvaldnieku un pārējo pārvaldnieku ieguldījumu vērtības, bet droši var teikt, ka EUR 130m (EE+LV) un EUR 33m LV ir ļoti mazs cipars, ņemot vērā, ka Latvijā vien kopējā 2. pensiju plānu (visu) vērtība pārsniedz 5 miljardus, tādejādi LV pārvaldnieku Baltijas akciju īpatsvars ir ~0.66%
*Šis apkopojums un Excel tabulas, kas slēpjas zem tā ļaus sekot līdzi Baltijas pensiju II plāna pārvaldnieku darbībām un uzzināsim (ar nokavēšanos), kurp dodas vietējā smart money no pensiju pārvaldnieku puses.
P.S. Šis raksts tapa iedvesmojoties pēc viena no maniem tvītiem, kur pieminēju, ka izskatās, ka Latvijā visi aktīvā 50% akcijās plānu turētāji/iedzīvotāji ir kļuvuši par Tesla netiešiem īpašniekiem, jo Tesla ir S&P indeksā un parādās vairums ETFos. Varbūt kaut kas līdzīgs sekos Baltijā, kur kāds no uzņēmumiem iegūs drošuma un stabilitātes simbolu (šis nav domāts salīdzinājums Teslai), kurā pensiju plāni ieguldīs piemēram ikmēnesi un tas varētu raisīt akcijas cenas kāpumu.
*Ja pamani kļūdas vai nepieciešamo laboju, droši dod ziņu.
6 komentāri - Pensiju plānu trekeris uz 31.12.2020
Cerams Latvija sekos Igaunijas piemēram.
Nu jau komisijas ir samazinājušās LV un ienesīgums ir tuvu igauņu pensiju fondiem
to Žanis
Jā un nē, jo LV finanšu pratība un uzticēšanās akciju tirgiem ir zema (to arī apliecina mazā aktivitāte pēdejos Baltijas IPO, kur no LV ņu ļoti mazs dalībnieku bija), bet idejiski jā, kāpēc, gan es pats nevarētu izvēlēties kur tiek ieguldīts mans pensiju uzkrājums.
to Charles
Piekrītu, ka dati pēc gada būs interesanti, kur iespējams pensiju fondi nemaz tik ļoti nesamazinās Baltijas akciju īpatsvaru (jo tas ir neliels pret viņu kopējo portfeli), kamēr privātie ieguldīs Baltijas akcijās to naudu (lasi ETFus), ko saņēma no saviem pensiju pārvaldniekiem
Redz, kas sanācis, daži profesionāli sabāza pensiju fondu līdzekļus diezgan riskantas fiškās. Dažiem šķiet bez valdības atbalsta stāv priekšā bankrots. Var būt vari īsi uzrakstīt kāpēc tagad man būtu jācieš zaudējumi (t.sk. niecīgs ieguldījumu pieaugums uz portfeļa fona)? Tas ir tā vispār neiedziļinoties komisijas jautājumā.
Ja tu pats ieguldi, tad pats arī atbildēsi, bet ja portfeļa menedžeris, kurš ir profesionāls un saņem savas komisijas, tad jautājums kļūst diezgan nopietns. Ceru tādus Eironus, Merdokus, un t.t. atceries.
Jā, esmu sekojis kā scam attīstījās,
bet par kuru tieši pensiju plānu Tu domā LV, ka bez valdības atbalsta tas ir bankrota priešā !?
(Viens man nāk prātā, bet gribētu, lai apstirpini manas aizdomas)